Vairākām profesijām un attiecībā uz vairākām noteiktām darba vietās sastopamām ķīmiskajām vielām ir konstatēts lielāks noteikta veida vēžu risks. Turpmāk ir aprakstītas dažas būtiskākās vēzi izraisošās vielas, kas sastopamas darba vietās:

• aromātiskie amīni
• azbests
• hroma (VI) savienojumi
• dīzeļdzinēju izplūdes gāzes
• rafinētas vai mēreni rafinētas minerāleļļas
• policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
• silīcija dioksīda putekļi.

Profesijas, kuru pārstāvjiem biežāk ir konstatēti vēža saslimšanas gadījumi, ir norādītas 1. tabulā. Attiecībā uz dažām no šīm profesijām konkrētās vēzi izraisošās ķīmiskās vielas ir zināmas, taču citos gadījumos konkrētās vielas nav nepārprotami konstatētas.

1. tabula. Profesijas, kuru pārstāvjiem biežāk ir konstatēti vēža saslimšanas gadījumi

Avots: pārpublicēts no Cogliano VJ, Baan R., Straif K. u. c. (2011). Preventable exposures associated with human cancers. J Natl Cancer Inst, 103:1827–1829, ar Oxford University Press atļauju.

Darba vietās iedarbība parasti ir komplicēta, no pakļaušanas tikai atsevišķu ķīmisko vielu iedarbībai līdz pakļaušanai maisījumu iedarbībai vai kombinācijā ar citām ar darbu saistītām iedarbībām vai citām vēzi izraisošām vielām, piemēram smēķēšanu vai alkohola lietošanu. Tādējādi daudzi darbinieki, iespējams, ir pakļauti vairāku vielu iedarbībai, un tās var ietekmēt vairākas vietas, kur organismā var attīstīties vēzis. Vēzi izraisošas vielas darba vietā izraisa galvenokārt plaušu vēzi un nereti arī mezoteliomu (mezotēlija — krūškurvja, vēdera un sirds apvidu klājoša aizsargslāņa — šūnu vēzis) un ādas, urīnpūšļa un barības vada vēzi (2. attēls).

2. attēls. Vietas organismā, kuras skar ar darba vidē sastopamām ķīmiskām vielām saistīts vēzis

Avots: © iStockphoto.com.

Ārpus telpām strādājošiem, arī celtniekiem, un lauksaimniekiem, glābšanas dienestu darbiniekiem vai dārzniekiem āda var būt pakļauta palielinātam UV bojājumu riskam. Citas ar darbu saistītas iedarbības ir sekundārie tabakas dūmi un radons.