Šķiedrainu dabā sastopamu minerālu grupa, kuri sakarā savām fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām šobrīd vai agrāk lietoti komerciāli. Azbests tiek lietots ēku siltumizolācijai un kā vairāku izstrādājumu sastāvdaļa, piemēram, jumta seguma plāksnēs, ūdens padeves līnijās, uguns barjerās un plastmasas pildvielās, kā arī sajūgu un bremžu oderējumā, blīvēs un starplikās.
Azbesta galvenās formas ir hrizotīls (baltais azbests) un krokidolīts (zilais azbests). Citas azbesta formas ir amozīts, antofilīts, tremolīts un aktinolīts.

Pakļaušana azbesta iedarbībai notiek, ieelpojot tā šķiedras:

• primāri no piesārņotā gaisa darba vidē;
• visaugstākais iedarbības līmenis rodas, sausus, azbestu saturošus izstrādājumus sajaucot ar citām izejvielām, kā arī sagriežot ar abrazīviem instrumentiem;
• tāpat iedarbība var rasties azbestu saturošu izstrādājumu uzstādīšanas un lietošanas, kā arī automobiļu apkopes laikā;
• iedarbība ir iespējama arī no šķiedrām, kas ar darba drēbēm tiek pārnestas mājās.

Eiropas Savienībā azbesta izmantošana šobrīd ir aizliegta; taču drupanais hrizotīls un/vai citi azbestu saturoši materiāli vēl arvien ir atrodami daudzās ēkās, līdz ar to uzturēšanas, pārbūvju, demontāžas un nojaukšanas darbu laikā vēl arvien notiek pakļaušana azbesta iedarbībai. Hrizotīls tiek izmantots arī berzes materiālu un audumu ražošanā, kā arī citiem mērķiem.