Visus vēža veidus izraisa organisma šūnu DNS anomālijas (mutācijas). Organismam ir aizsargmehānismi pret dažiem mutāciju veidiem, taču ārējie faktori — piemēram, vēzi izraisošas ķīmiskas vielas tabakas dūmos, kā arī starojums un daži infekciju veidi, — var pārslogot šos aizsargmehānismus. Dažkārt organisma iekšējais uzturvielu stāvoklis un organismā izdalītie hormoni arī var veicināt šo ģenētisko anomāliju rašanos.

Galvenais vēža cēlonis Eiropas Savienībā ir smēķēšana. Pie citiem būtiskākajiem vēža cēloņiem pieder tādi neveselīga dzīvesveida elementi kā liekais svars vai aptaukošanās, slikts uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola patēriņš. Liela nozīme ir arī saules staru iedarbībai un dažiem citiem starojuma avotiem (piemēram, radonam), kancerogēno vielu ietekmei, atrodoties darbavietā, kā arī dažādām infekcijām.

Jo vairāk cilvēki ir pakļauti (ilguma, biežuma un iedarbības līmeņa ziņā) jebkuram no šiem faktoriem, jo lielāks ir risks saslimt ar vēzi.