Dažas no būtiskākajām vidē sastopamajām ķīmiskajām vielām Eiropas Savienības valstīs ir piesārņotāji, kas piesārņo gaisu ārpus telpām un telpās, arī visu veidu azbests, benzols, dīzeļdzinēju izplūdes gāzes un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO); ūdens un pārtikas piesārņotāji, piemēram, arsēns un neorganiskā arsēna savienojumi; un noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP), piemēram, dioksīni. Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) nesen gaisa piesārņojumu ir klasificējusi kā vairāku tādu piesārņotāju sajaukumu, kas var izraisīt vēzi.

Par vairāku veidu vēzi ir pietiekami daudz pierādījumu, ka to izraisa vidē sastopamas ķīmiskās vielas. Visnozīmīgākie ir plaušu, urīnpūšļa un ādas vēzis, kā arī mezotelioma vēzis (vēzis, kas skar mezotēlija — krūškurvja, vēdera un sirds apvidu klājoša aizsargslāņa — šūnas), leikēmijas un limfomas (1. attēls).

1. attēls. Galvenie apgabali, ko skar tāda veida vēzis, kas saistīts ar vidē sastopamām ķīmiskām vielām

Avots: © iStockphoto.com.

Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) pastāvīgi izvērtē, kāda ir iespējamība, ka ķīmiskās vielas un citas vielas varētu cilvēkiem izraisīt vēzi. Šādi IARC vai citu starptautisku vai nacionālu organizāciju veikti novērtējumi parasti ir pirmais solis vēža profilaksē un ļauj lēmumu pieņēmējiem ieviest pasākumus, kas mazinātu vai likvidētu cilvēku pakļaušanu tādu vielu iedarbībai, par kurām ir zināms (vai dažkārt ir aizdomas), ka tās varētu izraisīt vēzi.

Citas būtiskas ar vidi saistītas iedarbības ir sekundārie tabakas dūmi (vai piespiedu, "pasīvā" smēķēšana), radons, kā arī saules radītais ultravioletais (UV) starojums.