Labākā pieeja ir gūt informāciju no uzticamiem avotiem, piemēram, vietējām veselības aizsardzības iestādēm.

Noteiktos apstākļos rūpniecisku objektu (piem., sadedzināšanas iekārtu, atkritumu poligonu vai pārstrādes iekārtu) tuvumā pakļautība dažādu vielu iedarbībai var palielināties un reizēm pārsniegt pieņemamās robežvērtības. Turklāt nereti bažas rada plašsaziņas līdzekļu ziņojumi par potenciāli toksisku ķimikāliju klātbūtni ūdenī, pārtikā, augsnē vai gaisā un par tā sauktajiem "vēža klasteriem" (izolēti daudzu vēža gadījumu sakopojumi). Taču Eiropas Savienībā pēdējos gados ir bijis pavisam nedaudz situāciju, kur pakļautība toksisku ķimikāliju iedarbībai ir bijusi saistīta ar attiecīgu vēža gadījumu skaita pieaugumu. Tomēr vajadzētu pielikt visas pūles, lai līdz minimumam samazinātu un kontrolētu piesārņojošu objektu iedarbību uz iedzīvotājiem.

Augsts gaisa piesārņojums iespējams arī blīvas satiksmes zonās. Lai mazinātu pakļautību gaisa piesārņojuma iedarbībai, sabiedrībai jādarbojas kopā ar valdībām. Par regulējumu jālemj, tas jāievieš un jāuzrauga, un personiskā transportlīdzekļa lietošanas alternatīvas ir gan jānodrošina valdībai, taču ikviens var palīdzēt mazināt satiksmes plūsmu, izmantojot citus pārvietošanās veidus — sabiedrisko transportu, koplietotus automobiļus vai velosipēdu.