Ir divi maldīgi priekšstati par to, cik daudz vēža gadījumu faktiski izraisa apkārtējā vidē esošās ķimikālijas.

Pirmkārt, lielu risku rada vairākus gadus ilga pakļautība intensīvai iedarbībai, piemēram, ar vēža risku saistītai iedarbībai, salīdzinājumā ar pakļautību tās pašas ķīmiskās vielas iedarbībai vidē esošā daudzuma līmenī, kas rada daudz mazāku risku.

Otrkārt, indivīdam attiecībā pret visu iedzīvotāju kopumu "risks" var nozīmēt ko citu. Risks, kas kādam indivīdam ir relatīvi zems, piemēram, tāda plaušu vēža risks, ko izraisa gaisa piesārņojums vai sekundārie tabakas dūmi, ja konkrētajam riskam ir pakļauti daudzi cilvēki, visiem iedzīvotājiem var izraisīt daudzus vēža gadījumus, savukārt salīdzinoši nelielas darbinieku grupas intensīva pakļaušana iedarbībai radīs augstu vēža risku iedarbībai pakļautajiem indivīdiem, taču izraisīs tikai nelielu vēža gadījumu skaitu iedzīvotājiem kopumā.