Labākā pieeja ir gūt informāciju, iepazīstoties ar uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, attiecīgajās veselības aizsardzības iestādēs.

Ir tūkstošiem ķīmisko vielu, kuru iedarbībai mēs dzīves laikā, iespējams, esam tikuši pakļauti. Dažas no tām var palielināt vēža attīstības risku. Tikai atsevišķu vielu iedarbībai Eiropas Savienības iedzīvotāji ir pakļauti tādā līmenī, kas izraisa patiesas bažas.

Kā mēs varam zināt, par kurām iedarbībām būtu jābažījas? Piemēram, ir izskanējušas bažas par pakļautību ftalātu — plastmasu saturošos izstrādājumos esošu vielu — iedarbībai. Šis jautājums ir izpelnījies plašsaziņas līdzekļu uzmanību; tomēr saskaņā ar Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) monogrāfiju programmā doto novērtējumu pakļautība ftalātu iedarbībai netiek atzīta par vēža ierosinātāju. Turklāt Eiropas Savienībā ir ieviestas procedūras, ar kurām novērtē ķimikālijas vai citas vielas, nosaka vielas, kas cilvēkiem rada vai var radīt vēzi, kā arī reglamentē, kādos līmeņos īstenojas pakļautība to iedarbībai. Lai noteiktu, ka viela izraisa vēzi, speciālistiem tiešos pētījumos ir jāizvērtē visi zinātniskie pierādījumi. Eiropas Savienība ir uzņēmusies apjomīgas iniciatīvas, kas cilvēku veselību un vidi pasargātu no vielām, kuras noteiktas par potenciāliem vēža izraisītājiem.