Šķiedrainu dabā sastopamu minerālu grupa, kuri sakarā savām fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām šobrīd vai agrāk lietoti komerciāli. Azbests tiek lietots ēku siltumizolācijai un kā vairāku izstrādājumu sastāvdaļa, piemēram, jumta seguma plāksnēs, ūdens padeves līnijās, uguns barjerās un plastmasas pildvielās, kā arī sajūgu un bremžu oderējumā, blīvēs un starplikās.
Azbesta galvenās formas ir hrizotīls (baltais azbests) un krokidolīts (zilais azbests). Citas azbesta formas ir amozīts, antofilīts, tremolīts un aktinolīts.

Pakļaušana azbesta iedarbībai notiek, ieelpojot tā šķiedras:

• visbiežāk no piesārņota gaisa darba vidē (cilvēki, kas dzīvo kopā ar strādniekiem, kuru darbs ir saistīts ar azbestu, var tikt pakļauti uz drēbēm esošo azbesta putekļu iedarbībai);
• bet arī no gaisa azbesta pārstrādes uzņēmumu tuvumā;
• vai no iekštelpu gaisa mājokļos un ēkās, kurās ir lietoti drupani azbesta materiāli (azbestu saturošu izstrādājumu uzstādīšana, demontāža vai labošana saimniecības uzturēšanas darbu laikā ir veids, kā cilvēki tiek pakļauti tā iedarbībai).

• Plaušas
• Mezotelioma (mezotēlija — krūškurvja, vēdera un sirds apvidu klājoša aizsargslāņa — šūnu vēzis)
• Balsene
• Olnīcas