"Sarkanā gaļa" nozīmē liellopa gaļu, cūkgaļu, jērgaļu un kazas gaļu, kas ražota no mājlopiem, arī tādu, kas ir pārstrādātu produktu sastāvā un lielākajā daļā liellopa gaļas burgeru. Ar šo terminu neapzīmē putnu gaļu vai medījumu gaļu, kā arī subproduktus (taču nav ziņu par subproduktu un medījumu gaļas patēriņa ietekmi uz vēža risku). Lai gan sarkanās gaļas ēšana lielos daudzumos palielina zarnu vēža risku, sarkanā gaļa ir arī labs vairāku uzturvielu avots. Nav ieteicams ēst vairāk par aptuveni 500 gramiem sarkanās gaļas nedēļā (500 grami ir pagatavota ēdiena svars, kas atkarībā no gaļas gabala un pagatavošanas veida atbilst aptuveni 700–750 gramiem jēlas gaļas).

"Gaļas izstrādājumi" ir tāda gaļa, kas konservēta kūpinot, žāvējot, iesālot vai pievienojot ķīmiskus konservantus. Tāda gaļa ir, piemēram, šķiņķis, bekons, salami, kā arī atsevišķas desas, piemēram, Frankfurtes desiņas. Tā kā arī gaļas izstrādājumu lietošana uzturā pat nelielos daudzumos tiek nepārprotami saistīta ar zarnu vēža risku, turklāt salīdzinājumā ar sarkano gaļu tā nenodrošina papildu uzturvērtību, lai mazinātu vēža risku, no gaļas izstrādājumu lietošanas uzturā ieteicams iespējami izvairīties.