Ārsti, kas nosūta pacientus, jo īpaši bērnus, kuri pret jonizējošā starojuma iedarbību ir uzņēmīgāki, uz diagnostikas procedūrām, kurās ir iesaistīta radiācija (diagnostiskais rentgens, datortomogrāfija (DT) vai scintigrāfija), un personas, kas šīs procedūras veic, ir informēti, ka radiācija ir jālieto uzmanīgi. Parasti ar šīm procedūrām saistītie vēža riski ir ļoti mazi un, ja procedūra ir pamatota, ieguvumi atsver jebkādas iespējamās kaitīgās sekas veselībai. Taču jonizējošā starojuma procedūras vajadzētu nozīmēt tikai diagnosticēšanas vajadzībām, ja ir aizdomas par saslimšanu, nevis veikt, piemēram, kā regulāru "veselības pārbaudi".

Svarīgi saprast, ka šīs procedūras tiek veiktas pacienta labā un atteikumam veikt izmeklēšanu, ja tādēļ nav diagnosticēta slimība vai trauma vai ja diagnoze ir novēlota vai nepareiza, var būt smagas sekas veselībai. Taču, ja šādus izmeklējumus veic atkārtoti, jābūt tā, ka pacients var lūgt ārstam pārliecināties, vai katrs izmeklējums ir medicīniski pamatots, lai varētu izvairīties no nevajadzīgas rentgena staru vai DT iedarbības. Dažreiz ir pieejamas alternatīvas metodes, piemēram, ultrasonogrāfija vai izmeklējuma veikšana ar zemāku radiācijas devu, taču attiecībā uz izmeklējuma veidu, kas ārstam nepieciešams, lai pienācīgi noteiktu diagnozi, vajadzētu uzticēties ārsta spriedumam.