Jebkāda jonizējošās radiācijas deva var palielināt dzīves laikā uzkrāto vēža risku, taču nelielas radiācijas devas vēža risku palielina tikai pavisam nedaudz. Tam pierādījumi ir iegūti vairākos pētījumos, kuros rūpīgi pētīta vēža izplatība lielās iedzīvotāju grupās, kas pakļautas dažāda veida radiācijas iedarbībai; tajās ietilpa cilvēki, kas izdzīvoja atombumbu uzbrukumos Japānā, cilvēki, kas pakļauti radiācijai darba vietā, kā arī cilvēki, kas ilgstoši dzīvojuši mājokļos, kur ir augsts radona līmenis.
- kas ir "radiācija"? kāda veida starojums pastāv?
- kas ir radons? kāda veida vēzi var izraisīt?
- kā es varu uzzināt par pakļautību radona iedarbībai savās mājās?
- kā es varu mazināt augstu radona līmeni mājās, lai pasargātu sevi un savu ģimeni?
- kā es varu uzzināt par radona iedarbību darbā? kā ir iespējams mazināt radona līmeni darba vietā, ja nepieciešams?
- vai smēķētājiem un bijušajiem smēķētājiem ir lielāks radona iedarbības risks?
- kāda vēl var būt saskare ar jonizējošo starojumu, neskaitot radonu?
- kāds ir jonizējošās radiācijas radītais vēža risks?
- kad ir nepieciešama aizsardzība pret jonizējošo starojumu?
- vai man vajadzētu uztraukties par vēža risku, ko rada jonizējošais starojums?
- vai man vajadzētu raizēties par vēža risku, ko rada rentgena stari?
- vai vēža risku rada saskare ar nejonizējošo starojumu, piemēram, elektrolīniju radītajiem elektromagnētiskajiem laukiem, mikroviļņu krāsnīs izmantotajiem mikroviļņiem vai bezvadu tehnoloģijās izmantotajiem radioviļņiem?