Normāls ķermeņa svars ir tāds svars, kas mazina varbūtību, ka radīsies kāds no veselības traucējumiem, ko var izraisīt pārāk liels ķermeņa tauku daudzums, jo īpaši dažu veidu vēzis, bet cita starpā arī sirds slimības un cukura diabēts. Pārāk mazs vai pārāk liels ķermeņa svars var būt neveselīgs, tāpēc vēlams to uzturēt veselīga svara diapazonā. Ir sarežģīti katrai konkrētai personai noteikt precīzu "ideālo" svaru, jo, lai to izdarītu, ir jāzina cilvēka "lieso" audu (galvenokārt muskuļu) daudzums, taču to var izdarīt vienīgi pētniecības laboratorijā. Tāpēc, lai būtu iespējama elastība un minētie aspekti būtu ņemti vērā, speciālisti ir noteikuši veselīga svara diapazonu. Tā kā svars pieaug, uzkrājoties taukiem, ar svēršanas palīdzību var noteikt, cik daudz tauku ir konkrētajai personai. Tā kā garāka auguma cilvēki mēdz būt smagāki, pat ja tiem nav liekā svara, ir nepieciešams koriģēt svaru attiecībā uz auguma garumu (matemātiski to var izteikt kā svaru kilogramos, kas izdalīts ar auguma garumu metros, kurš kāpināts kvadrātā — to sauc par ķermeņa masas indeksu jeb ĶMI un izsaka kg/m2). Ja Jūsu svars atbilst Jūsu auguma garumam, tad varat uzskatīt, ka Jums ir normāls ķermeņa svars, ja vien neesat īpaši garš vai īss, vai muskuļots. To, vai Jums ir normāls ķermeņa svars, varat noteikt, izmantojot diagrammu (1. attēls).
1. attēls. Ķermeņa masas indeksa (ĶMI) kalkulators
Avots: reproducēts no Pasaules Vēža pētniecības fonda / Amerikas Vēža pētniecības institūta izdevuma (2007). Food, Nutrition, Physical Activity and the Prevention of Cancer: A Global Perspective. Washington, DC: American Institute for Cancer Research.
Veselīga ĶMI diapazons pieaugušajiem ir 18,5–25 kg/m2. Ja Jūs piederat pie dienvidaziātu etniskās grupas, tad ieteicamais ĶMI diapazons ir tikai līdz 23 kg/m2, jo dažādām etniskajām grupām ir atšķirīgas tauku uzkrāšanās īpatnības. Atsevišķos īpašos gadījumos ĶMI var nebūt īpaši precīzs vispārējā ķermeņa tauku daudzuma rādītājs, jo sevišķi cilvēkiem, kuriem ir lieli muskuļi, piemēram, sportistiem, vai cilvēkiem, kuru muskuļu daudzums ir mazāks par normālo, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Vēl viens noderīgs veids, kā noteikt, vai personai ir paaugstināts veselības traucējumu risks sakarā ar pārāk lielu tauku daudzumu, ir vidukļa apkārtmēra mērīšana. Vidukļa apkārtmērs, kas vīriešiem pārsniedz 102 cm, bet sievietēm — 88 cm, liecina par augstu risku; vidukļa apkārtmērs, kas ir mazāks par 94 cm vīriešiem un 80 cm sievietēm, norāda uz zemu risku, bet vidukļa apkārtmērs, kas ir robežās starp zema riska apkārtmēru un augsta riska apkārtmēru, norāda uz mērenu risku.
Vēža profilaksei — tā kā, pieaugot cilvēka tauku daudzumam, vēža risks pakāpeniski aug, — ir ieteicams censties veselīga ĶMI (vai vidukļa apkārtmēra) diapazonā panākt iespējami zemāku rādītāju. Tas, protams, dažādiem cilvēkiem atkarībā no ķermeņa uzbūves būs atšķirīgs — attiecīgi cilvēks ar smalkāku ķermeņa uzbūvi var tiekties panākt rādītāju diapazona zemākajā daļā, savukārt druknāks (plecīgāks) — vidējā vai augšējā daļā.