Kopumā — jo vairāk laika pavadāt fiziskās nodarbēs, jo labāk. Veiciet iespējami vairāk vieglu nodarbju (piem., stāviet, ejiet, lēni brauciet ar divriteni, stiepieties, kāpiet pa trepēm, uzkopiet māju, kā arī spēlējiet izklaidējošas sporta spēles, piem., galda tenisu vai golfu). Dienas garumā noder pat nelielas fiziskas nodarbes. Tāpat ierobežojiet laiku, ko pavadāt sēdus, piemēram, skatoties televizoru. Ja mazināsit sēdus pavadīto laiku, līdz ar to, ka tiks novērsta pieņemšanās svarā, mazināsies vēža risks.

Turklāt būtiski labvēlīga ietekme uz veselību ir sagaidāma tad, ja katru nedēļu vismaz 150 minūtes veiksit mērenas nodarbes vai 75 minūtes — intensīvas nodarbes, vai līdzvērtīgu laiku iespējami kombinēsit mērenas un intensīvas nodarbes. Mērenu līdz intensīvu fizisko nodarbju piemēri ir slodzes treniņi, fiziskās nodarbes, izmantojot pretestību (piem., īpaši vingrojumi), kā arī intensīvi aerobiskie vingrojumi. Ja Jums trūkst pārliecības par iesaistīšanos mērenās līdz intensīvās nodarbēs, konsultējieties ar ārstu. Ieteicamo iknedēļas fizisko nodarbju ilgumu var sasniegt vairākās īsākās reizēs vai vienā garākā.

Bērniem un jauniešiem katru dienu mērenās līdz intensīvās fiziskās nodarbēs būtu jāpavada vismaz 60 minūtes dienā. Lai sasniegtu mērķi 60 minūtes dienā, īsākas nodarbes var veikt vairākas reizes dienā (piem., divreiz pa 30 minūtēm).