Smēķējamie tabakas izstrādājumi. Rūpnieciski ražotie smēķējamie tabakas izstrādājumi, ko patērē Eiropā, visbiežāk ir cigaretes, cigāri un cigarellas, smalki sasmalcināta tinamā tabaka, kā arī pīpju tabaka. Smēķēšana rada arī sekundāros tabakas dūmus, proti, dūmus, ko emitē aizdedzināta cigarete vai citi tabakas izstrādājumi, parasti kopā ar smēķētāja izelpotajiem dūmiem. Ja sekundāros tabakas dūmus ieelpo nesmēķētāji, to var uzskatīt par piespiedu smēķēšanu. |
|
Cigarete |
Jebkāds tabakas rullītis, kas ietīts papīrā vai citā materiālā, kurš nav tabaka; ar filtru vai bez tā; pieejami arī aromatizēti; diametrs — apmēram 8 mm, garums — 70–120 mm. |
Tinamās cigaretes |
Tinamās cigaretes ir smalki sasmalcināta vaļēja tabaka, kas ietīta cigarešu papīrā, tajās esošās tabakas daudzums ir mazāks nekā komerciāli ražotajās cigaretēs (apmēram 0,4 līdz 0,75 grami). |
Cigāri |
Tabakas rullītis, kas ietīts tabakas lapā vai citā tabaku saturošā materiālā. Pastāv dažādu veidu cigāri: nelielie, mazie (cigarellas), parastie un augstākās klases. Dažiem nelielo cigāru veidiem ir filtrs, un to forma atgādina cigaretes. |
Pīpju tabaka |
Pīpe ir ierīce tabakas smēķēšanai; tā sastāv no galviņas (bļodiņas) tabakas iepildīšanai, kas ar tievu, dobu kātu ir savienota ar iemuti (munštuku). Pīpes bieži ir rūpīgi apstrādātas, un tajās lietotā beramā tabaka tiek sajaukta tā, lai iegūtu tādas aromāta nianses, kādas nav iespējams panākt ar citiem tabakas izstrādājumiem. |
Hūka / ūdenspīpes tabaka |
Parasti ūdenspīpes izmanto, lai smēķētu aromatizētu vai ar melasi vai citām vielām fermentētu tabaku. Tabaku uzkarsē degošas ogles, un dūmi tiek dzesēti, izfiltrējoties cauri ūdenim un nonākot šļūtenē un iemutī, no kura tos ieelpo. |
Bezdūmu tabakas izstrādājumi atbilstoši lietošanas veidam. Tabakas lapas, kas lietojot netiek sadedzinātas, var uzņemt caur degunu vai orāli. |
|
Uzņemšana caur degunu |
Tabaku termiski apstrādā, fermentē un pārstrādā sausā pulverveida vielā, ko sauc par šņaucamo tabaku. Šņaucamo tabaku iepako un pārdod mazos metāla vai stikla trauciņos. Eiropā lieto ļoti reti (tiek lietota Apvienotajā Karalistē), to iešņauc caur degunu. Pulverveida šņaucamo tabaku iespējams uzņemt arī orāli. |
Orāla uzņemšana |
Eiropā bezdūmu tabakas orāla uzņemšana nozīmē tabakas ievietošanu starp lūpu vai vaigu un smaganām un košļāšanu vai zelēšanu zināmu laiku. Vienu devu (angl. chaw) — vienu tabakas porciju aptuveni golfa bumbiņas lielumā — parasti košļā, savukārt zelējamo tabaku daudz mazākā porcijā (angl. quid) parasti tur mutē, nevis košļā. Skandināvijā patērē nepierastākus bezdūmu tabakas izstrādājumus, piemēram, zviedru snus vai zviedru mitro šņaucamo tabaku, kas pieejama mazos, ar tabaku pildītos maisiņos (šņaucamās tabakas porcija). Zviedrijā apmēram 21 % vīriešu lieto bezdūmu orālo tabaku. Taču kopumā orāli uzņemtas tabakas izstrādājumus patērē mazāk nekā 2 % Eiropas iedzīvotāju. |
Sasmalcinātas tabakas lapas |
Tās ir sasmalcinātas cigāru tabakas lapas, kas ir žāvētas gaisā un kam ir izgriezta vidējā dzīsla, tās ir sagrieztas vai granulētas un bez presēšanas iepakotas, veidojot mazas sasmalcinātas tabakas sloksnes. Zīmolu produkcija lielākoties ir saldināta, tai ir pievienota lakrica un to parasti pārdod tabakmakos. Tabakas lapām ir augsts cukura saturs (apmēram 35 %). Šķipsniņu tabakas ievieto starp vaigu un apakšlūpu, parasti vairāk mutes dziļumā. To vai nu košļā, vai notur vietā. Radušās siekalas izspļauj vai norij. |
Mitrā šņaucamā tabaka / snus |
Tabaku vai nu žāvē gaisā, vai termiski apstrādā un tad pārstrādā smalkās daļiņās ("smalki sasmalcināta") vai sloksnēs ("garais griezums"). Tabakas lapu dzīslas un tabakas sēklas netiek izņemtas. Mitro šņaucamo tabaku pārdod vai nu beramā veidā, vai iepakotu mazos, lietošanai gatavos maisiņos, ko sauc par paciņām vai maisiņiem. Tabakas šķipsnu vai maisiņu ievieto un tur starp lūpu vai vaigu un smaganām. Siekalas vai nu norij, vai — biežāk — izspļauj. |
Presēta zelējamā tabaka no beteles lapām ar tabakas piejaukumu |
Presētu zelējamo tabaku no beteles lapām parasti lieto mazākumtautību grupas, kas mitinās Eiropā, īpaši Apvienotajā Karalistē, kā arī Centrālās, Austrumu, Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas migrantu kopienās. Presēta zelējamā tabaka no beteles lapām ar tabaku, plašāk zināma kā paan vai pan, satur četras galvenās sastāvdaļas: i) beteles lapas, ii) beteļriekstus, iii) dzēstos kaļķus un iv) tabaku. Tabaka var būt neapstrādāta, žāvēta saulē vai grauzdēta, tad sīki sasmalcināta vai saberzta pulverī un aromatizēta vai vārīta, izveidojot pastu, un aromatizēta ar rožūdeni vai aromātu. Galaproduktu ievieto mutē un košļā. |
Marass (maras) |
Marass ir bezdūmu tabaka, ko plaši patērē Turcijas dienvidaustrumu reģionā, īpaši Kahramanmarasā un Gaziantepā. Vispirms saulē žāvētas tabakas lapas saberž un sajauc ar koksnes (īpaši ozola, valriekstu koka vai vīnogulāju) pelniem. Tad maisījumu apsmidzina ar ūdeni, lai to samitrinātu. Nelielu maisījuma daudzumu uzsmērē apakšlūpas gļotādas un smaganu rajonā uz 4–5 minūtēm. Šo procedūru dienas gaitā atkārto daudzas reizes; daži cilvēki pat guļ ar šo pulveri mutē. |
- kāda veida tabakas produkti tiek patērēti Eiropā?
- vai tabakas lietošana izraisa vēzi? cik proporcionāli lielu daļu vēža saslimšanas gadījumu izraisa smēķēšana?
- vai jebkāda veida tabaka izraisa vēzi?
- kuras tabakā esošās vielas izraisa vēzi?
- vai nikotīns izraisa vēzi?
- vai ar smēķēšanu saistītos vēža riskus var izmainīt citi faktori? kā tie mainās, ja vienlaikus tiek gan lietots alkohols, gan smēķēta tabaka?
- vai veselību apdraud ūdenspīpes smēķēšana?
- vai vēža attīstības risku / vēža izraisītas nāves risku, ir iespējams mazināt atmetot smēķēšanu?
- kā man atmest smēķēšanu?
- kā man atmest bezdūmu tabakas lietošanu?
- vai vēža risku ir iespējams mazināt, mazinot izsmēķēto cigarešu skaitu?
- kas ir elektroniskās cigaretes (e-cigaretes)?
- vai e-cigaretes ir mazāk kaitīgas par tradicionālajām cigaretēm?
- kas varētu notikt, ja centīšos atmest smēķēšanu?
- vai mana smēķēšana ietekmē citu cilvēku smēķēšanu?
- vai smēķēšana ir ierastāka noteiktās iedzīvotāju apakšgrupās?