Jā, tas var mazināt vēža risku, taču labvēlīgā ietekme uz veselību ir atkarīga no citiem apsvērumiem.

Tas, kādā apmērā risks samazināsies, būs atkarīgs no tā, vai smēķētājs mazināto uzņemtā nikotīna daudzumu aizvieto, mainot smēķēšanas veidu, piemēram, ieelpojot dziļāk vai ievelkot vairāk reižu. Lietojot nikotīna aizvietošanas terapijas (NRT) vai citas ar tabakas atkarību saistītas zāles un vienlaikus cenšoties mazināt cigarešu smēķēšanu, var izvairīties no kompensējošās smēķēšanas un, iespējams, sekmīgāk pilnīgi atmest smēķēšanu. Vislabāk ir noteikt mērķi zināmā laikposmā smēķēšanu pilnīgi atmest, jo vislabvēlīgākā ietekme uz veselību ir atmešanai. Atmetot smēķēšanu jebkurā vecumā, būtiski mazinās visu galveno ar smēķēšanu saistīto slimību, arī vēža, izraisītas nāves risks salīdzinājumā ar aktīviem smēķētājiem.

Vēža risku nosaka ne vien smēķēšanas ilgums (t. i., gadi), bet arī tās intensitāte (t. i., dienā izsmēķēto cigarešu skaits). Nosakot vēža risku, tiek uzskatīts, ka smēķēšanas ilgumam ir lielāks svars nekā pozitīvai ietekmei, kas rodas, mazinot dienā izsmēķēto cigarešu skaitu. Smēķēšanas atmešana ir labākais veids, kā mazināt vēža risku.