Saules ultravioletā (UV) starojuma daudzums, kas sasniedz Zemes virsmu, un attiecīgi UV indekss ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, taču vissvarīgākais faktors ir dienas laiks un gadalaiks.

UV starojums parasti ir visspēcīgākais vairākas stundas ap pusdienlaiku, bet vājāks agri no rīta un vēlā pēcpusdienā / vakarā (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Saules iedarbības profils dienā

Avots: attēls no Ameco Solar vietnes solarexpert.com.

Vasarā apmēram 20–30 % dienas kopējā UV starojuma tiek saņemts no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 un 75 % — no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00 (saules laiks, nevis vietējais laiks). Mērenajā klimata joslā attiecībā uz UV starojuma apmēru, kas sasniedz Zemes virsmu, ir lielas sezonālās atšķirības, savukārt tuvāk ekvatoram atšķirības ir daudz mazākas.

Citi svarīgi faktori, kas ietekmē to, kāds UV starojuma stiprums sasniedz Zemes virsmu, ir šādi:

• ģeogrāfiskie platuma grādi (ikgadējais UV daudzums mazinās, palielinoties attālumam no ekvatora);
• augstums (kopumā ar katriem 300 augstuma metriem saules gaismas spēja radīt apdegumu palielinās par apmēram 4 %);
• atstarošana no virsmas (piem., no sniega, ūdens) (sniegs atstaro līdz pat 85 % UV starojuma, savukārt ūdens — apmēram 5–10 %; atstarotie UV stari var radīt tādus pašus ādas bojājumus kā tieši UV stari);
• mākoņi (tas, cik lielā mērā UV starojumu, kas sasniedz Zemes virsmu, mazina mākoņi, ir atkarīgs no mākoņu slāņa biezuma, blīvuma un formas);
• gaisa piesārņojums (tāpat kā mākoņi, arī gaisa piesārņojuma radītais smogs ietekmē UV starojuma daudzumu, kas sasniedz Zemes virsmu).