• Mājās ieviešot vidi bez tabakas dūmiem, pieaugušie un bērni tiek mazāk pakļauti sekundāro tabakas dūmu iedarbībai.
• Mājās bez tabakas dūmiem tiek pasargāti pieaugušie un bērni, kas ir īpaši uzņēmīgi pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību, piemēram, astmas slimnieki (vai pieaugušie, kuri slimo ar sirds slimībām vai hroniskām plaušu slimībām).
• Iespējamība, ka nesmēķējošu vecāku bērni, kuri ir pusaudžu vecumā un dzīvo mājās, kur smēķēšana ir atļauta, sāks smēķēt, ir lielāka nekā tiem bērniem, kuri dzīvo mājās, kur smēķēšana ir aizliegta.
• Smēķētāji, kas dzīvo mājās bez tabakas dūmiem, dienā izsmēķē mazāk cigarešu.
• Ja mājās ieviesta vide bez tabakas dūmiem, smēķēšanu atmetušie spēj labāk atturēties no smēķēšanas.
• Māju bez tabakas dūmiem politika ir nepārprotams vēstījums, ka smēķēšana ir nevēlama.

Māja bez tabakas dūmiem, kur neviens nekad nekādos apstākļos nedrīkst smēķēt iekštelpās, bērnus no pakļaušanas sekundāro tabakas dūmu iedarbībai pasargā iedarbīgāk, nekā daļēji ierobežojumi. Ja tiek smēķēts pie loga vai stāvot durvīs, tad to nevar uzskatīt par māju bez tabakas dūmiem.

Sekundāro tabakas dūmu iedarbību ir iespējams mazināt vēl vairāk, nesmēķējot automobiļos un citos personiskajos transportlīdzekļos, kur atrodas bērni un nesmēķētāji. Automobiļos smēķēšanas laikā rodas augsta sekundāro tabakas dūmu koncentrācija, turklāt automobiļa logu atvēršana nav iedarbīgs paņēmiens, kā novērst pakļaušanu sekundāro tabakas dūmu iedarbībai. Anglijā 2014. gadā tika apstiprināts likums par smēķēšanas aizliegumu personiskajos automobiļos, kur pārvadā bērnus. Šis tiesību akts stāsies spēkā aptuveni pēc gada. Līdzīgs rīcībpolitikas projekts tiek izstrādāts Īrijā, un ir sagaidāms, ka šim piemēram sekos arī citas valstis.