Sekundāro tabakas dūmu ieelpošana izraisa pāragru nāvi un vairākas saslimšanas. Tā veicina plaušu vēža, koronāro sirds slimību un elpceļu slimību attīstīšanos, turklāt tai ir negatīva ietekme uz tādām saslimšanām kā astma. Darba vidēs, kur cilvēki vēl arvien drīkst smēķēt, piemēram, dažās valstīs bāros un restorānos, personāls tiek intensīvi pakļauts sekundāro tabakas dūmu iedarbībai. Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē 14–15 % plaušu vēža gadījumu nesmēķētājiem izraisa sekundāro dūmu ieelpošana. Valstīs, kur pakļaušana sekundāro tabakas dūmu iedarbībai ir izplatītāka nekā Apvienotajā Karalistē, šī daļa var būt lielāka, piemēram, valstīs, kurās ir proporcionāli vairāk smēķētāju vai smēķēšana mājās ir plašāk izplatīta. No personām, kas nekad nav smēķējušas (nekad nesmēķējušie), tām personām, kas ir pakļautas sekundārajiem tabakas dūmiem, ir divreiz lielāks plaušu vēža attīstības risks, salīdzinot ar personām, kas sekundārajiem tabakas dūmiem pakļautas netiek.

Smēķēšana palēnina augļa attīstību. Sievietes, kas grūtniecības laikā smēķē cigaretes, dzemdē bērnus, kas vidēji sver par 150–250 gramiem mazāk nekā nesmēķētāju bērni. Zems dzimšanas svars jaundzimušajiem ir saistīts ar biežākiem veselības traucējumu gadījumiem. Mātes smēķēšana tiek saistīta arī ar paaugstinātu zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) risku un akūtiem elpceļu un dzirdes traucējumiem bērniem.