Zarnu vēzis tiek saukts arī par resnās un taisnās zarnas vai kolorektālo vēzi. Zarnu sieniņu veido šūnas, kas nemitīgi atjaunojas. Reizēm šīs šūnas aug pārāk ātri, veidojot šūnu sakopojumu, sauktu par zarnu polipu (dažkārt par adenomu). Polipi nav zarnu vēža paveids (tie parasti ir labdabīgi), taču laika gaitā tie var pārtapt par ļaundabīgu audzēju. Audzējs ir ļaundabīgs, ja tā šūnas var izplatīties ārpus tā izcelsmes areāla uz citām ķermeņa daļām. Kad vēzis tikko sāk attīstīties, parasti vairākas nedēļas vai mēnešus — dažkārt vēl ilgāk —nekādi simptomi nav novērojami. Vēzim attīstoties, sākotnējie simptomi parasti ir taisnās zarnas (tūpļa) asiņošana, vēdera izejas ieradumu pārmaiņas (piem., ilgstoša caureja) un mazasinība, kas var izraisīt nogurumu.

Zarnu vēža rašanās risks pastāv gan vīriešiem, gan sievietēm. Eiropas Savienībā zarnu vēzis ir trešais visizplatītākais vēzis un otrais nāvējošākais vēža veids ar vairāk nekā 345 000 jaunatklātiem gadījumiem un paredzamiem 150 000 letāliem iznākumiem 2012. gadā. Mūža laikā zarnu vēzis rodas apmēram 1 Eiropas Savienības iedzīvotājam no 20. Apmēram 8 no 10 cilvēkiem, kam tiek diagnosticēts zarnu vēzis, ir vecāki par 60 gadiem. Apmēram 5 no 10 cilvēkiem, kam diagnosticē zarnu vēzi, slimības rezultātā iestāsies nāve; letāla iznākuma risks ir zemāks, ja vēzis tiek atklāts skrīningā.