Zarnu vēža skrīningā ieteicams pārbaudīties ik reizi, kad saņemat uzaicinājumu, un pēc tam, kad esat izlasījis(-usi) iekļautos informatīvos materiālus un rūpīgi apsvēris(-usi) potenciālos skrīninga ieguvumus un kaitējumu. Eiropas Savienības skrīninga programmām katrā valstī atkarībā no zarnu vēža izplatības, vietējiem resursiem un izmantotā skrīninga testa atšķiras uzaicinātās vecuma grupas un intervāls starp uzaicinājumiem. Lielākajā daļā zarnu vēža skrīninga programmu pārbaudīties uzaicina par 50–60 gadiem vecākus vīriešus un sievietes, un tas notiek ar šādu biežumu: skrīningā ar gvajaka testu uz slēptām asinīm izkārnījumos (TSAI) vai ar fēču imūnķīmijas testu (FIT) — reizi divos gados; skrīningā ar kolonoskopiju vai fleksiblo sigmoidoskopiju — reizi desmit gados vai retāk. Lielākā daļa programmu uzaicinājumus uz skrīningu izsūta līdz 70–75 gadu vecumam. Ja Jums rodas kādi jautājumi, pārrunājiet tos ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu.
- kas ir zarnu vēzis?
- kas ir zarnu vēža skrīnings?
- kad man vajadzētu piedalīties zarnu vēža skrīningā?
- vai labāk ir izmantot gvajaka testu uz slēptajām asinīm izkārnījumos (TSAI) vai fēču imūnķīmijas testu (FIT)?
- mani pēdējie skrīninga rezultāti bija normāli; kāpēc man jāturpina piedalīties skrīningā?
- kāda ir varbūtība, ka zarnu vēzis skrīningā netiks atklāts?
- vai man var attīstīties zarnu vēzis pēc tam, kad skrīninga izmeklējumā ir bijuši normāli rezultāti?
- kas notiks, ja man būs anormāli skrīninga rezultāti?
- vai zarnu vēža skrīnings rada kaitējumu vai citus riskus?