Skrīninga mērķis ir zarnu vēzi (vai pārmaiņas, kā rezultātā rodas zarnu vēzis) atklāt agrīnā stadijā, kad ir liela iespēja, ka ārstēšana būs sekmīga. Ir pieejamas divas zarnu vēža skrīninga metodes:
- izmeklēšana, kuras laikā tiek pārbaudīta asiņu klātbūtne izkārnījumos — tests uz slēptajām asinīm izkārnījumos;
- zarnu iekšienes izmeklēšana, kurā izmanto par fleksiblo sigmoidoskopiju vai kolonoskopiju sauktu procedūru.
Tests uz slēptajām asinīm izkārnījumos (TSAI) ir bioķīmiska izmeklēšana, kas dod iespēju fēču paraugos konstatēt nelielus asins daudzumus; to daudzums ir tik mazs, ka ar neapbruņotu aci tās saskatīt nav iespējams ("slēptās asinis"). Tā ir Eiropas Savienībā visbiežāk izmantotā zarnu vēža skrīninga metode. Ir divu veidu TSAI: gvajaka TSAI un imūnķīmiskais TSAI (saukts arī par fēču imūnķīmijas testu, FIT). Abi testi atšķiras ar fēču parauga ievākšanas un analīžu paņēmieniem. Gvajaka TSAI vai FIT var veikt mājās. Ar skrīninga komplektu var vienkārši ievākt nelielus izkārnījumu paraugus. Paraugi ir jāanalizē laboratorijā.
Fleksiblā sigmoidoskopija un kolonoskopija ir medicīniskas procedūras, kurās tiek izmantota gara, elastīga, tieva caurulīte, kura vienā galā ir aprīkota ar gaismas avotu un nelielu objektīvu. Caurulīte tiek ievietota anālajā atverē, lai apskatītu zarnu iekšieni, un ar to var konstatēt vēža un citu slimību, piemēram, polipu, izraisītas pārmaiņas. Polipi ir netipiski izaugumi zarnu iekšienē, kas nelikvidēti dažos gadījumos var izraisīt zarnu vēzi. Konstatējot polipus, skrīninga izmeklēšanas laikā lielāko daļu no tiem var nesāpīgi likvidēt. Kolonoskopijā iespējams izpētīt visu resno zarnu. Ar fleksiblo sigmoidoskopiju iespējams izmeklēt tikai resnās zarnas apakšējo daļu, taču sigmoidoskopija ir mazāk ilga, tās veikšanai nav nepieciešama sedācija un vienīgais sagatavošanās pasākums ir klizma (t. i., sagatavošanās, kas nepieciešama pirms procedūras veikšanas). Tā kā sigmoidoskopija un skrīninga kolonoskopija ir invazīvas procedūras, ar tām var būt saistītas smagas komplikācijas.
Ja skrīningā ar gvajaka TSAI, FIT vai fleksiblo sigmoidoskopiju tiek konstatētas pārmaiņas, Jūs nosūtīs uz kolonoskopiju, lai zarnas viscaur pārbaudītu uz vēzi un polipiem.
Lielākā daļa pētījumu par skrīninga ietekmi uz to, ka tiek novērsta nāve no zarnu vēža, ir veikti ar veseliem cilvēkiem, kas ir vecāki par 45–50 gadiem, bet jaunāki par 70–75 gadiem. Visas ieteicamās skrīninga metodes rezultatīvi mazina zarnu vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu. Pētījumos dalība skrīningā, kur ticis izmantots gvajaka TSAI vai FIT, ar zarnu vēzi saistītas nāves risku ir mazinājusi par 20–30 %; dalība skrīningā ar fleksiblās sigmoidoskopijas skrīningu — par apmēram 50 %. Tiek lēsts, ka dalība kolonoskopijas skrīningā ar zarnu vēzi saistītas nāves risku mazina par apmēram 30–65 %, tomēr šīs aplēses nebalstās uz pietiekamu pierādījumu daudzumu.
Ar fleksiblo sigmoidoskopiju zarnu vēža rašanās risks pētījuma dalībniekiem tika samazināts par apmēram 30 %. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas piedalījās skrīningā, tika novērsti 3 no 10 zarnu vēža gadījumiem. Skrīningā ar kolonoskopiju riska samazinājums ir apmēram 50–65 %, tomēr šīs aplēses nebalstās uz pietiekamu pierādījumu daudzumu.