Skrīningā ir nepieciešams īpaši nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, jo no tiem, kas uzaicināti pārbaudīties vēža skrīningā, tikai dažiem tiks atklāta slimība vai agrīnas pārmaiņas, kas varētu izraisīt vēzi. Daudziem no pēdējiem minētajiem skrīnings būs nācis par labu, jo pirms simptomu parādīšanās sākta ārstēšana var būt iedarbīgāka un izraisīt mazāk blakņu. Tomēr tiks atklāti arī daži vēža gadījumi, kur vēzi nevar izārstēt pat ar vislabāko terapiju, savukārt citos gadījumos tiks atklātas un ārstētas tādas pārmaiņas, kas, iespējams, bez skrīninga vispār netiktu atklātas (pārmērīga diagnostika). Turklāt pat skrīningam ieteicamie drošie izmeklējumi nav pilnīgi nekaitīgi. Piemēram, lielākajai daļai cilvēku, kam skrīninga izmeklējuma rezultāti būs anormāli, būs vajadzīgi papildu izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai vēzis vai pirmsvēža stāvoklis faktiski eksistē. Papildu izmeklēšana var izraisīt bažas, turklāt nereti var būt jāņem audu paraugi, un tas saistās ar medicīniskas procedūras riskiem.

Skrīningā atklātas agrīnas vēža stadijas ārstiem, kam pieredze ir ar progresējušām vēža stadijām, var būt sarežģītāk ārstējamas; tāpēc var būt nepieciešama īpaša apmācība un prasmes. Lai arī dalība skrīningā caurmērā rada nelielu kaitējuma risku, sabiedrībai kopējie riski un izmaksas summējas, jo tajā ir iesaistīts liels cilvēku skaits.

Lai no skrīninga gūtu iespējami lielāku labumu, visiem panākot vismazāko kaitējumu, pakalpojumiem jābūt sniegtiem iespējami augstākā kvalitātē. Programmām šo augsto kvalitāti sasniegt palīdz Eiropas Komisijas izdotajās Eiropas Vadlīnijās par vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanu ietvertie pamatprincipi un detalizētie protokoli, standarti un rekomendācijas. Vislabākos nosacījumus Eiropas kvalitātes nodrošināšanas vadlīniju ievērošanai sniedz organizētas skrīninga programmas. Efektīva kvalitātes nodrošināšana dod iespēju vēža skrīninga riskus pietiekami līdzsvarot ar panāktajiem ieguvumiem.