Vēža atklāšana agrīnā stadijā ne vienmēr mazina risku, ka sieviete mirs no krūts vēža. Lai arī mamogrāfijā var konstatēt nesataustāmus ļaundabīgus audzējus, mazu audzēju ārstēšana ne vienmēr nozīmē, ka sieviete no vēža nenomirs. Strauji progresējošs vai agresīvs vēzis, iespējams, jau ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām pirms tā atklāšanas. Iespējams, ka skrīnings sievietēm ar šādiem audzējiem mūža ilgumu nepagarina, taču viņas ilgāk dzīvo, zinot, ka tām varētu būt nāvējoša slimība. Turklāt skrīninga mamogrammas, iespējams, nepalīdz pagarināt dzīvi sievietēm, kas cieš no citiem, smagākiem, veselības traucējumiem.

Rentgena stari var izraisīt vēzi. Mamogrammās ir nepieciešams izmantot nelielas radiācijas devas, tāpēc šādas radiācijas iedarbības risks vai kaitējums ir zems. Organizētās programmās īstenota mamogrāfijas skrīninga ieguvumi atsver potenciālo radiācijas iedarbības kaitējumu.

Kļūdaini pozitīvi rezultāti rodas, ja radiologi konstatē anormālus mamogrāfijas rezultātus, lai arī vēža faktiski nav. Visi anormālie mamogrammu rezultāti ir jānovēro ar papildu izmeklēšanu (diagnostisko mamogrāfiju, ultraskaņu un/vai biopsiju), lai noskaidrotu, vai tiešām ir attīstījies vēzis. Kļūdaini pozitīvi mamogrammas rezultāti var izraisīt nemieru un citus psiholoģiskā distresa veidus, kas parasti nav ilgstoši. Laikietilpīgi un ar fizisku diskomfortu saistīti var būt arī vēža izslēgšanai vajadzīgie papildizmeklējumi. Eiropas kvalitātes standarti ir izstrādāti tā, lai mazinātu gaidīšanas laiku un ierobežotu ar tiem saistīto satraukumu.

20 gadu laikā apmēram 1 no 5 sievietēm, kas regulāri piedalījās skrīningā, saņēma kļūdaini pozitīvu rezultātu, ko var pārbaudīt bez invazīvu procedūru palīdzības. Tajā pašā laikposmā apmēram 1 no 10 sievietēm būs nepieciešama invazīva procedūra (neliela krūts audu parauga paņemšana ar adatu) bez operācijas, savukārt apmēram līdz 1 no 100 sievietēm mamogrāfijas rezultātu pārbaudei tiks veikta operācija.

Vēl kāds risks ir, ka skrīningā iespējams konstatēt krūts vēzi, ko ne Jūs, ne Jūsu ārsts nekad nebūtu konstatējuši, ja Jūs nebūtu piedalījusies skrīningā — to sauc par pārmērīgu diagnostiku. Diemžēl nav iespējams nošķirt, kuri no skrīningā konstatētajiem vēža gadījumiem tiek atklāti pārmērīgā diagnostikā. Tiek lēsts, ka pārmērīgā diagnostikā tiek atklāti vidēji 5–10 skrīningā atklātie vēža gadījumi no 100. Jaunām sievietēm risks ir zemāks, bet vecākām sievietēm — augstāks.