Eiropas Savienībā krūts vēzis ir visizplatītākais vēzis un ar vairāk nekā 365 000 jaunatklātiem gadījumiem un paredzamiem 91 000 letāliem iznākumiem katru gadu nāvējošākais vēža veids sievietēm. Krūts vēzis nav izolēta slimība; ir vairāki atšķirīgi krūts vēža veidi. Eiropas Savienībā krūts vēzis mūža laikā tiks diagnosticēts apmēram 1 no 10 sievietēm — galvenokārt pusmūža vecumā un vecākām, taču krūts vēzis var attīstīties arī jaunākām sievietēm. Krūts vēzis vīriešiem ir reta parādība.

Krūts vēzim reti ir citi simptomi kā vien veidojums vai sabiezējums krūts audos (lai arī lielākā daļa krūts veidojumu nav ļaundabīgi). Konstatējot krūts vēzi agrīnā stadijā, to var izārstēt ar terapiju, pirms tas izplatās uz citām ķermeņa daļām. Jebkura vecuma sievietēm, pamanot veidojumu krūtīs, vajadzētu konsultēties ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu.

Izdzīvošanas izredzes pēc tam, kad krūts vēzis ir diagnosticēts, lielā mērā ir atkarīgas no vēža veida un no tā, cik tālu tas ir izplatījies atklāšanas brīdī. Atklājot vēzi agrīnā stadijā, sekmīgai ārstēšanai ir labas izredzes. Krūts vēža skrīningā vēzi var atklāt agrīnā stadijā, līdz ar to palielinās izdzīvošanas izredzes. Eiropas Savienībā slimības dēļ mirst tikai 1 no 4 sievietēm, kam ir krūts vēzis. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kam krūts vēzis atklāts skrīningā, slimībai ir mazāks letāla iznākuma risks. Regulāra dalība skrīningā nozīmē, ka nāvi no krūts vēža iespējams novērst 4 no 10 skrīningā konstatēta krūts vēža gadījumos. Pilnīgojoties zināšanām un ārstēšanai topot kvalitatīvākai, izdzīvošanas izredzes visu laiku pieaug.