Dzemdes kakla vēža skrīningā faktiski netiek meklēts vēzis. Tā ir vēža profilakses metode, ar kuru atklāj un ārstē agrīnas anormālijas, kuras atstājot bez ievērības, sievietēm var izraisīties dzemdes kakla vēzis. Sievietēm, kas regulāri piedalās organizētās programmās, kurās tiek izmantots kāds no diviem ieteicamajiem skrīninga izmeklējumiem, invazīva dzemdes kakla vēža risks samazinās par līdz pat 90 %. Proti, veicot skrīningu, var novērst 9 no 10 invazīviem vēža gadījumiem. Ja piedalāties skrīningā, risks nomirt no dzemdes kakla vēža tiks ievērojami mazināts, taču, tāpat kā ar citām skrīninga metodēm, arī dzemdes kakla vēža skrīningā iespējams nepamanīt atsevišķas anormālijas, kā rezultātā var attīstīties vēzis.

Dzemdes kakla vēža skrīningam iesaka divus atšķirīgus testus. Vecākais un visplašāk lietotais tests — citoloģiskais jeb Pap (Papanicolaou) tests —, kurā tiek paņemta dzemdes kakla virsmas šūnu uztriepe, kas tiek nosūtīta izmeklējumiem ar mikroskopu. Nesenāk ieviests tests, ko izmanto atsevišķās skrīninga programmās, pārbauda uz cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, jo teju visos dzemdes kakla vēža gadījumos dzemdes kakla vēzis attīstās no hroniskas CPV infekcijas. Abus testus vienlaicīgi izmantot nav ieteicams, ja vien viens tests (Pap vai CPV tests) nav pozitīvs. Šādā gadījumā pirms ginekoloģiska izmeklējuma var izmantot otru testu, lai pārliecinātos par rezultātu.